No 28. oktobra līdz 14. decembrim skolas Izstāžu zālē būs skatāma mākslinieces Sindijas Ančas darbu izstāde “Pa saulei”.
Māksliniece par savu izstādi stāsta:
“Mūsu pasaulē gan daba, gan laiks iet “pa saulei”. Arī mēs ar saules lēktu ceļamies, ar rietu – dodamies gulēt. Rudenī, saulei attālinoties, dienas kļūst īsākas, un ilgais, tumšais laiks liek domāt par to, kas atrodas viņpus saulei. Bet, kad gada īsākā nakts ziemas saulgriežos pārdzīvota, varam gaidīt pavasari, un tad jau saule stiepj dienas arvien garākas, lai mēs baudītu dzīvi un vasaru. Kad saule atkal griežas uz rudens pusi un lapas birst, laiks novākt ražu un pārdomāt gadā padarīto.
Mūsdienu dzīves steiga un tehnoloģijas bieži vien sarauj saikni ar dabas ritmiem, radot sajūtu, ka laika ritējums vienveidīgs un nemainīgs, kurā ziema daudz neatšķiras no pavasara un svētki – no ikdienas. Šādā plūdumā ir viegli pazaudēt saikni ar apkārtni un dabu, jo īpaši pilsētniekam.
Mana izstāde “Pa saulei” ir vizuāls ceļojums cauri gadam latviskā laika ritējumā – caur gadalaikiem, gadskārtām un svētkiem. Ieejot tajā, nonākam vispirms Dievainēs, veļu laikā, kad caur rudens tumsu un miglu pie mums ciemos nāk mirušo dvēseles. Tumšais laiks pāriet baltajā ziemā. Laukus un ūdeņus klāj sniegs, tāpēc laiku var īsināt, ejot masku gājienos, veidojot puzurus un dedzinot bluķi gada īsākajā naktī. Kad pirmais pavasara sludinātājs Metens ir klāt, tad zināms, ka ziemai drīz beigas un saule atgriežas. Lielās dienas rītā, kad diena un nakts jau vienādā garumā, krāsojam olas un šūpojamies. Pavasara vēstnesis Ūsiņš arī jau klāt, un zeme sāk zaļot. Pavasaris pāraug vasarā, un pašā zaļošanas pilnbriedā sagaidām Jāņus gada īsākajā naktī. Pēc Jāņiem saule jau griežas uz otru pusi un dienas nemanāmi raujas īsākas. Un tad pienāk rudens, bagātīgais ražas laiks, kad daudzināt Jumi – visa devuma dubultotāju.
Dabas cikliskums ļauj pa īstam sajust laika plūdumu un savu vietu dabā. Dzīvojot pa saulei, varam atrast savu vietu pasaulē un būt mierā ar to.”
Sindija Anča 2016. absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju ar animācijas klipu “Izkaptiņa” folkloras kopai “Vilkači”. Kopš tā laika ik pa brīdim gadījušās dažādas iespējas iesaistīties ar tradicionālo kultūru un folkloru saistītos projektos, kuru starpā ir arī grāmatas “Kurbads” (2022) ilustrēšana. Saprotot, ka vizuālais bez konceptuālā pastāvēt nevar, autore 2021. gadā iestājusies Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas programmā, lai padziļināti pētītu latviešu un lietuviešu kultūru. Šobrīd autore studē LU doktorantūrā, pētniecības darbu savienojot ar radošo.
Tikšanās ar mākslinieci 14. novembrī plkst. 17.00 Rīgas Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas Izstāžu zālē.
